Kalendārs
« Janvāris 2021 » | Pr | O | T | C | Pk | S | Sv | | | | | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
Lidojums

Kopā Online: 1 Viesi: 1 Lietotāji: 0
|
Gaisa balonu uzbūve un lidojumu vēsture

-
Ir divu veidu gaisa baloni:
karstā gaisa un ar gāzi pildītie baloni. Karstā gaisa baloni gaisā
ceļas saslistot to apvalkā esošajam gaisam. Ar gāzi pildītie baloni ir pilnībā
noslēgti un pildīti ar hēliju vai ūdeņradi. Latvijā izmanto tikai karstā
gaisa balonus.
-
Lidošanai izmanto propāna gāzi,
kas tiek iepildīta speciālos alumīnija, tērauda, titāna vai kompozītmateriālu cilindros, kas novietoti grozā uz grīdas. Katrā no grozā
esošajiem baloniem ir līdz 80 litriem sašķidrinātā propāna, kas atrodas
zem spiediena un caur pievadu plūst līdz deglim. Kad pilots atver
ventili, propāns tiek izsmidzināts deglī un aizdegas. Liesmas paceļas
3-6 metru augstumā, izdodot "sēcošu” skaņu. Balona lidojuma laiks
atkarīgs no degvielas daudzuma. Parasti ar četriem gāzes baloniem
pietiek, lai lidotu pusotru līdz divas stundas, taču lidojuma ilgumu
ietekmē arī gaisa temperatūra, groza kopējais svars un meteoroloģiskā situācija.
-
Gaisa balona apvalks ir
izgatavots no ļoti viegla un karstumizturīga neilona, kas nelaiž cauri
gaisu un no iekšpuses ir nodrošināts pret plīšanu ar īpaši krustu šķērsu
ieaustiem pavedieniem. Audums var izturēt līdz pat 140 grādu lielu
karstumu. Gaisa balona grozs ir darināts ar rokām no rotangpalmas klūgām.
-
Sporta lidojumiem paredzēto kartsā gaisa balonu tilpums
ir 1840-3000 kubikmetri, to augstums var sasniegt sešstāvu nama
augstumu.Latvijas klimatiskie apstākļi nosaka, ka aktīvā
lidošanas sezona ir no maija sākuma līdz septembra beigām. Gaisa balonu lidojumi pieļaujami ja nav nokrišņu (lietus,
sniegs), ja vēja ātrums ir mazāks par 4 m/s, turklāt baloni lido
tikai labas redzamības apstākļos. Piemērotākais laiks lidošanai ir dažas
stundas pēc saullēkta, jo vējš tad ir visrāmākais un gaisa temperatūra
visstabilākā – nav krasas atšķirības starp aukstajām un karstajām gaisa
strāvām.Gaisa balons lido ar vēja ātrumu, un sacensībās piloti sacenšas veicot lidojumus "uz precizitāti". Dažādos augstumos vēja stiprums
var būt mainīgs, tādēļ gaisa balona vadīšanas noslēpums ir sasniegt vai
saglabāt to augstumu, kurā vējš pūš pilotam vēlamajā virzienā.
Sacensībās baloni lido līdz pat 1-3 kilometru augstumam, - profesionāla pilota vadīts balons var lidot arī virs koku galotnēm.
-
Lidojumi ar baloniem ir komandas darbs:
gan balona piepūšana, gan sekojot gaisā lidojošajam pilotam, gan pēc
tam iepakojot balonu. Pilotiem lidošanai nepieciešams sertifikāts –
licence, kuru var iegūt gaisa balonu pilotu kursos. Pilota kandidātam
jānokārto rakstisks eksāmens, jānolido noteikts stundu skaits, jāveic
solo lidojums, jānokārto lidošanas tests un jāveic attiecīga medicīniskā
pārbaude.
Ieskats Latvijas gaisa balonu lidojumu vēsturē
-
Pirmās ziņas par gaisa balonu entuziastiem Latvijā
ir atrodamas XVII gadsimta pēdējā ceturksnī, kad par lidošanu sāka
interesēties Blankenfeldes muižas bijušo dzimtļaužu Ērmaņa un Līzes
dēls, Jelgavas Pētera akadēmijas («Academia Petrina» (dibinātājs –
Pēteris Bīrons) tagad- Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejs) mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis. Ernesta Johana Bīnemaņa
būvētajiem un gaisā laistajiem baloniem gan vēl nebija nekāda sakara ar
cilvēka pacelšanos gaisā, toties viņš tos uzbūvēja tikai pāris gadus pēc
brāļu Žozefa un Etjēna Mongolfjē izgudrotā un izmēģinātā aerostatiskā
balona, kuru Akadēmijas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers
Jelgavas avīzē "Mitauische Monatsschrift” nosauc par vienu no
izcilākajiem mūsu gadsimta atklājumiem: "Izgudrojumu vēsturē pagājušā
gada divdesmit pirmais novembris, kad cilvēks pirmo reiz uzdrošinājās
doties līdz šim tik neizmērojamā gaisa okeānā, kā arī izgudrotāju un
pirmo gaisa kuģotāju uzvārdi paliks neaizmirstami.” Tai pat rakstā
cienījamais profesors izsakās, ka Bīnemanis apņemas uzbūvēt līdzīgu
balonu, ja Mitavas sabiedrība savāks šim nolūkam pietiekami daudz
ziedojumu, jo "lielie baloni vienmēr ir ļoti dārgas mašīnas”. Ticiet vai
neticiet – saziedoja! Gan ne pārāk lielam, toties vairākiem.
-
Ar sakarsētu gaisu pildītais brāļu Mongolfjē balons ar
cilvēku lidgrozā gaisā pacēlās 1783. gada 21. novembrī. Franču fiziķa
Žaka Šarla ar ūdeņradi piepildītais balons ar cilvēku, kas nolidoja 40
kilometrus, – 1. decembrī. Beitlera raksts bija nodrukāts 1784. gada
janvārī, un Bīnemanis pirmo reizi publiski savu balonu demonstrēja 1785.
gada 26. jūnijā. Balons bija pavisam maziņš – tā diametrs bija tikai
pusmetrs (54,2 cm) un tas bija izgatavots no liellopu aklās zarnas
apvalka, toties uz balona bija latīņu veltījums P. un D. – Kurzemes
hercogam Pēterim un viņa sievai Dorotejai, kā arī ziņas, tieši kad tas
ir palaists no Jelgavas. Vēlākie baloni jau bija lielāki, un laikraksts
"Mitauische Zeitung” 1786. gada 26. jūnijā jau apraksta itin prāvu
balonu ar diametru 5,20 m. Uz tā bijis hercoga vārds un brāļu Mongolfjē
devīze "Sic izur ad astra” (Tāds ir ceļš uz zvaigznēm). Baloni pēc Šarla
balona parauga tika pildīti ar ūdeņradi. Pēc šiem lidojumiem interese
par gaisa baloniem noplaka uz veseliem divdesmit gadiem, līdz to atkal
uzkurināja beļģu gaisa kuģotāja, fizikas profesora Gaspara Etjena
Robertsona lidojums virs Rīgas.
-
1804. gada augustā Rīgā ierodas
pazīstams beļģu gaiskuģotājs Gaspars Etjens Robertsons, kurš apceļo
Krievijas lielākās pilsētas ar tam laikam retu atrakciju – lidojumu ar
gaisa balonu. Sanktpēterburgā jau gadu iepriekš, 1903. gada 18. jūlijā
franču lidotājs Anrē Žaks Garnerēns par 2000 rubļu lielu maksu bija
pacēlis gaisā krievu ģenerāli Sergeju Ļvovu un trīs kilometru augstumā
pārlidojis ar viņu Somu līci. Garnerēns bija ievadījis sarunas par
zinātnisku lidojumu, kurā laikā tiktu ņemti gaisa paraugi un izdarīti
mērījumi, bet Robertsons viņu apsteidza un devās tādā lidojumā ar krievu
akadēmiķi Zaharovu. Un nu Robertsons ierodas Rīgā! Vispirms lido
izmēģinājuma baloni, viens no tiem paceļ dzīvu gaili līdz Pētera
baznīcas torņa gailim, pēc tam putns ar īpašu izpletni dzīvs un vesels
nolaižas zemē. Brīnumi, ko tu neteiksi! Bet publika gaida, kad lidos
Robertsons pats.
-
Un šis brīdis ir klāt -
pirmo cilvēka pilotēta gaisa balona lidojumu Latvijā 1804. gada 30.
augustā, mierīgā vasaras vakarā, (pēc vecā kalendāra – 18. augustā) ,
startējot Citadeles laukumā veica beļģu izcelsmes franču gaisa kuģotājs
Gaspārs Etjens Robertsons, paceļoties aptuveni 1,3 kilometru augstumā ar
sarkanu balonu, kura diametrs bija deviņi metri. Pacēlies gaisā, balons
nolidoja aptuveni 20 kilometru un nolaidās netālu no Ropažiem pie
Krievupes , meža ielokā pie Jaunrotkaļu mājām, kur netālu ļaudis pļauj
sienu. Tiem nu gan brīnums un, nav ko slēpt, arī izbīlis! Kad tas
pāriet, siena pļāvēji palīdz Robertsonam saritināt tukšo balonu un
sagādā zirgu, ar ko visu „to uzparikti” nogādāt Rīgā. Iepriekš balons
aptuveni mēnesi bija izstādīts Rīgas Doma krustejā, tā pacelšanās
izdevumiem tika vākti Rīgas iedzīvotāju ziedojumi. 1829. gadā Rīgas
avīzes ziņo par 16. oktobrī gaidāmo Robertsona dēla pacelšanos gaisa
balonā no Ķeizardārza, kas nenotika. Arī 1865. gadā Liepājā
izsludinātais gaisa balona demonstrējums Alkšņa parkā nenotika pārāk
lielā vēja dēļ.
-
Latvijas gaisa kuģošanas vēsturē zīmīgs
ir 1869. gads, kad pasaulē pirmā dirižabļa konstruktors vācu grāfs
Ferdinands Cepelīns apprec Vecgulbenes muižas īpašnieka meitu Izabellu
fon Volfu. Pūra muižas Vecgulbeni un Stāmerieni Cepelīns ieķīlā bankā,
lai dabūtu kredītu pirmā dirižabļa būvniecībai. 1889. gadā Rīgā ierodas
amerikāņu gaisa kuģotājs Šarls Lerū, prezidenta Ābrama Linkolna
māsasdēls. 1889.gada 24. augustā Šarls Lerū paceļas ar gaisa balonu virs
Vērmaņdārza un pēc 16 minūtēm ar „krītamo širmi” nolec no 9000 pēdu (3
km) augstuma pie Kuzņecova fabrikas. 2. septembrī bija izsludināts
lidojums virs Rīgas, kas nav noticis. 1899. gadā parādās pirmie latviešu
uzvārdi – Ernests un Margarita Vītoli, kuri ar pašbūvētu balonu lidoja
virs Rīgas. Vēlāk Ernests Vītols ar pārveidotu vārdu Ernesto Vitollo
tiek pieminēts Krievijas un Eiropas presē. Viesizrāžu laikā Odesā Vītols
paņēmis balona grozā vēlāk slaveno lidotāju Sergeju Utočkinu, kurš Rīgā
demonstrēja lidojumu ar aeroplānu no hipodroma līdz Jūrmalai un
atpakaļ.
-
Par nākamo mēģinājumu lidot ar
gaisa balonu Latvijā var uzskatīt Kārļa Skaubītes (1889–1929) lidojumus
Jēkabpilī. Materiālu palīdzību Skaubītim sniedza Krustpils tirgotājs
Līvens, sagādājot nepieciešamo zīda audumu, no kura K.Skaubītis pats
šuva gaisa balonu. Pirmo lidojumu ar gaisa balonu viņš veica savā
dzimtajā pilsētā 1911.gadā. Sākotnēji mēģinājumi notika stāvā Daugavas
krastā un nereti beidzās upes vidū. K.Skaubītis rīkoja zaļuma svētkus,
kā toreiz teica, ar gaisā braukšanu. Viņš lidoja pāri Daugavai no
Jēkabpils uz Krustpils pusi un nolaidās tieši uz ugunsdzēsēju depo
jumta. K.Skaubītis ar savu klātbūtni bieži pagodināja zaļumballes un
pirms katra lidojuma ilgi turēja balonu virs ugunskura, lai to piepūstā
veidā varētu kārtīgi demonstrēt arī tuvumā. Šis dēkainis nav izmantojis
lidgrozu, bet gan ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie
balona. Ar kreiso roku viņš esot pieturējies pie virves, bet ar labo
mājis sveicienu skatītājiem, kuri parasti bija sapulcējušies simtiem un
pat tūkstošiem.
-
Par pirmo profesionālo Latviešu izcelsmes gaisa balona pilotu
ir uzskatāms Kurzemes guberņā dzimušais Kristaps Zīle, kurš 1935. gadā
Krievijā pacēlās ar gaisa balonu 16 200 m augstumā (starts plkst. 5.25
Kuncevā, netālu no Maskavas, nosēšanās netālu no Tulas , Trufanovo
ciematā) viņa balonu lidojumu bilance bija 300 stundas. Pirms šī
lidojuma Zīle ir veicis vēl divus treniņlidojumus atklāta tipa gondolā –
1935.gada 16.jūnijā pacelšanās augstums bija 8500 m, bet 19.jūnijā
10500 m. Šī latviešu pilota profesionalitāte ir novērtēta ar tā laika
augstāko Valsts apbalvojumu – Ļeņina ordeni. Tālāk nāk citi laiki un
citi lidaparāti, līdz kopā ar Latvijas neatkarības atgūšanu rodas
interese par lidošanu ar gaisa balonu kā ekskluzīvu sporta un atpūtas
veidu.
Vēlaties izbaudīt lidojuma prieku ? Informācija par lidojumiem ar gaisa balonu un izmaksām : +371 22 098 098 , e-pasts : lidojums@mail.bg Vēlaties iepazīties ar gaisa balona lidojumu multimediju vidē un paši vadīt gaisa balonu ? Gaisa balonu lidojuma simulators
|