Gaisa balonu uzbūve un lidojumu vēsture

• Ir divu veidu gaisa baloni: karstā gaisa un ar gāzi pildītie baloni. Karstā gaisa baloni gaisā ceļas saslistot to apvalkā esošajam gaisam. Ar gāzi pildītie baloni ir pilnībā noslēgti un pildīti ar hēliju vai ūdeņradi. Latvijā izmanto tikai karstā gaisa balonus.
• Lidošanai izmanto propāna gāzi, kas tiek iepildīta speciālos alumīnija, tērauda, titāna vai kompozītmateriālu cilindros, kas novietoti grozā uz grīdas. Katrā no grozā esošajiem baloniem ir līdz 80 litriem sašķidrinātā propāna, kas atrodas zem spiediena un caur pievadu plūst līdz deglim. Kad pilots atver ventili, propāns tiek izsmidzināts deglī un aizdegas. Liesmas paceļas 3-6 metru augstumā, izdodot "sēcošu” skaņu. Balona lidojuma laiks atkarīgs no degvielas daudzuma. Parasti ar četriem gāzes baloniem pietiek, lai lidotu pusotru līdz divas stundas, taču lidojuma ilgumu ietekmē arī gaisa temperatūra, groza kopējais svars un meteoroloģiskā situācija.
• Gaisa balona apvalks ir izgatavots no ļoti viegla un karstumizturīga neilona, kas nelaiž cauri gaisu un no iekšpuses ir nodrošināts pret plīšanu ar īpaši krustu šķērsu ieaustiem pavedieniem. Audums var izturēt līdz pat 140 grādu lielu karstumu.
• Gaisa balona grozs ir darināts ar rokām no rotangpalmas klūgām.
• Sporta lidojumiem paredzēto kartsā gaisa balonu tilpums ir 1840-3000 kubikmetri, to augstums var sasniegt sešstāvu nama augstumu.Latvijas klimatiskie apstākļi nosaka, ka aktīvā lidošanas sezona ir no maija sākuma līdz septembra beigām. Gaisa balonu lidojumi pieļaujami ja nav nokrišņu (lietus, sniegs), ja vēja ātrums ir mazāks par 4 m/s, turklāt baloni lido tikai labas redzamības apstākļos. Piemērotākais laiks lidošanai ir dažas stundas pēc saullēkta, jo vējš tad ir visrāmākais un gaisa temperatūra visstabilākā – nav krasas atšķirības starp aukstajām un karstajām gaisa strāvām.Gaisa balons lido ar vēja ātrumu, un sacensībās piloti sacenšas veicot lidojumus "uz precizitāti". Dažādos augstumos vēja stiprums var būt mainīgs, tādēļ gaisa balona vadīšanas noslēpums ir sasniegt vai saglabāt to augstumu, kurā vējš pūš pilotam vēlamajā virzienā. Sacensībās baloni lido līdz pat 1-3 kilometru augstumam, -  profesionāla pilota vadīts balons var lidot arī virs koku galotnēm.
• Lidojumi ar baloniem ir komandas darbs: gan balona piepūšana, gan sekojot gaisā lidojošajam pilotam, gan pēc tam iepakojot balonu. Pilotiem lidošanai nepieciešams sertifikāts – licence, kuru var iegūt gaisa balonu pilotu kursos. Pilota kandidātam jānokārto rakstisks eksāmens, jānolido noteikts stundu skaits, jāveic solo lidojums, jānokārto lidošanas tests un jāveic attiecīga medicīniskā pārbaude.

• Pirmās ziņas par gaisa balonu entuziastiem Latvijā ir atrodamas XVII gadsimta pēdējā ceturksnī, kad par lidošanu sāka interesēties Blankenfeldes muižas bijušo dzimtļaužu Ērmaņa un Līzes dēls, Jelgavas Pētera akadēmijas («Academia Petrina» (dibinātājs – Pēteris Bīrons) tagad- Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs) mehāniķis Ernests Johans Bīnemanis. Ernesta Johana Bīnemaņa būvētajiem un gaisā laistajiem baloniem gan vēl nebija nekāda sakara ar cilvēka pacelšanos gaisā, toties viņš tos uzbūvēja tikai pāris gadus pēc brāļu Žozefa un Etjēna Mongolfjē izgudrotā un izmēģinātā aerostatiskā balona, kuru Akadēmijas profesors Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers Jelgavas avīzē "Mitauische Monatsschrift” nosauc par vienu no izcilākajiem mūsu gadsimta atklājumiem: "Izgudrojumu vēsturē pagājušā gada divdesmit pirmais novembris, kad cilvēks pirmo reiz uzdrošinājās doties līdz šim tik neizmērojamā gaisa okeānā, kā arī izgudrotāju un pirmo gaisa kuģotāju uzvārdi paliks neaizmirstami.” Tai pat rakstā cienījamais profesors izsakās, ka Bīnemanis apņemas uzbūvēt līdzīgu balonu, ja Mitavas sabiedrība savāks šim nolūkam pietiekami daudz ziedojumu, jo "lielie baloni vienmēr ir ļoti dārgas mašīnas”. Ticiet vai neticiet – saziedoja! Gan ne pārāk lielam, toties vairākiem.
• Ar sakarsētu gaisu pildītais brāļu Mongolfjē balons ar cilvēku lidgrozā gaisā pacēlās 1783. gada 21. novembrī. Franču fiziķa Žaka Šarla ar ūdeņradi piepildītais balons ar cilvēku, kas nolidoja 40 kilometrus, – 1. decembrī. Beitlera raksts bija nodrukāts 1784. gada janvārī, un Bīnemanis pirmo reizi publiski savu balonu demonstrēja 1785. gada 26. jūnijā. Balons bija pavisam maziņš – tā diametrs bija tikai pusmetrs (54,2 cm) un tas bija izgatavots no liellopu aklās zarnas apvalka, toties uz balona bija latīņu veltījums P. un D. – Kurzemes hercogam Pēterim un viņa sievai Dorotejai, kā arī ziņas, tieši kad tas ir palaists no Jelgavas. Vēlākie baloni jau bija lielāki, un laikraksts "Mitauische Zeitung” 1786. gada 26. jūnijā jau apraksta itin prāvu balonu ar diametru 5,20 m. Uz tā bijis hercoga vārds un brāļu Mongolfjē devīze "Sic izur ad astra” (Tāds ir ceļš uz zvaigznēm). Baloni pēc Šarla balona parauga tika pildīti ar ūdeņradi. Pēc šiem lidojumiem interese par gaisa baloniem noplaka uz veseliem divdesmit gadiem, līdz to atkal uzkurināja beļģu gaisa kuģotāja, fizikas profesora Gaspara Etjena Robertsona lidojums virs Rīgas.
• 1804. gada augustā Rīgā ierodas pazīstams beļģu gaiskuģotājs Gaspars Etjens Robertsons, kurš apceļo Krievijas lielākās pilsētas ar tam laikam retu atrakciju – lidojumu ar gaisa balonu. Sanktpēterburgā jau gadu iepriekš, 1903. gada 18. jūlijā franču lidotājs Anrē Žaks Garnerēns par 2000 rubļu lielu maksu bija pacēlis gaisā krievu ģenerāli Sergeju Ļvovu un trīs kilometru augstumā pārlidojis ar viņu Somu līci. Garnerēns bija ievadījis sarunas par zinātnisku lidojumu, kurā laikā tiktu ņemti gaisa paraugi un izdarīti mērījumi, bet Robertsons viņu apsteidza un devās tādā lidojumā ar krievu akadēmiķi Zaharovu. Un nu Robertsons ierodas Rīgā! Vispirms lido izmēģinājuma baloni, viens no tiem paceļ dzīvu gaili līdz Pētera baznīcas torņa gailim, pēc tam putns ar īpašu izpletni dzīvs un vesels nolaižas zemē. Brīnumi, ko tu neteiksi! Bet publika gaida, kad lidos Robertsons pats.
• Un šis brīdis ir klāt - pirmo cilvēka pilotēta gaisa balona lidojumu Latvijā 1804. gada 30. augustā, mierīgā vasaras vakarā, (pēc vecā kalendāra – 18. augustā) , startējot Citadeles laukumā veica beļģu izcelsmes franču gaisa kuģotājs Gaspārs Etjens Robertsons, paceļoties aptuveni 1,3 kilometru augstumā ar sarkanu balonu, kura diametrs bija deviņi metri. Pacēlies gaisā, balons nolidoja aptuveni 20 kilometru un nolaidās netālu no Ropažiem pie Krievupes , meža ielokā pie Jaunrotkaļu mājām, kur netālu ļaudis pļauj sienu. Tiem nu gan brīnums un, nav ko slēpt, arī izbīlis! Kad tas pāriet, siena pļāvēji palīdz Robertsonam saritināt tukšo balonu un sagādā zirgu, ar ko visu „to uzparikti” nogādāt Rīgā. Iepriekš balons aptuveni mēnesi bija izstādīts Rīgas Doma krustejā, tā pacelšanās izdevumiem tika vākti Rīgas iedzīvotāju ziedojumi. 1829. gadā Rīgas avīzes ziņo par 16. oktobrī gaidāmo Robertsona dēla pacelšanos gaisa balonā no Ķeizardārza, kas nenotika. Arī 1865. gadā Liepājā izsludinātais gaisa balona demonstrējums Alkšņa parkā nenotika pārāk lielā vēja dēļ.
• Latvijas gaisa kuģošanas vēsturē zīmīgs ir 1869. gads, kad pasaulē pirmā dirižabļa konstruktors vācu grāfs Ferdinands Cepelīns apprec Vecgulbenes muižas īpašnieka meitu Izabellu fon Volfu. Pūra muižas Vecgulbeni un Stāmerieni Cepelīns ieķīlā bankā, lai dabūtu kredītu pirmā dirižabļa būvniecībai. 1889. gadā Rīgā ierodas amerikāņu gaisa kuģotājs Šarls Lerū, prezidenta Ābrama Linkolna māsasdēls. 1889.gada 24. augustā Šarls Lerū paceļas ar gaisa balonu virs Vērmaņdārza un pēc 16 minūtēm ar „krītamo širmi” nolec no 9000 pēdu (3 km) augstuma pie Kuzņecova fabrikas. 2. septembrī bija izsludināts lidojums virs Rīgas, kas nav noticis. 1899. gadā parādās pirmie latviešu uzvārdi – Ernests un Margarita Vītoli, kuri ar pašbūvētu balonu lidoja virs Rīgas. Vēlāk Ernests Vītols ar pārveidotu vārdu Ernesto Vitollo tiek pieminēts Krievijas un Eiropas presē. Viesizrāžu laikā Odesā Vītols paņēmis balona grozā vēlāk slaveno lidotāju Sergeju Utočkinu, kurš Rīgā demonstrēja lidojumu ar aeroplānu no hipodroma līdz Jūrmalai un atpakaļ.
• Par nākamo mēģinājumu lidot ar gaisa balonu Latvijā var uzskatīt Kārļa Skaubītes (1889–1929) lidojumus Jēkabpilī. Materiālu palīdzību Skaubītim sniedza Krustpils tirgotājs Līvens, sagādājot nepieciešamo zīda audumu, no kura K.Skaubītis pats šuva gaisa balonu. Pirmo lidojumu ar gaisa balonu viņš veica savā dzimtajā pilsētā 1911.gadā. Sākotnēji mēģinājumi notika stāvā Daugavas krastā un nereti beidzās upes vidū. K.Skaubītis rīkoja zaļuma svētkus, kā toreiz teica, ar gaisā braukšanu. Viņš lidoja pāri Daugavai no Jēkabpils uz Krustpils pusi un nolaidās tieši uz ugunsdzēsēju depo jumta. K.Skaubītis ar savu klātbūtni bieži pagodināja zaļumballes un pirms katra lidojuma ilgi turēja balonu virs ugunskura, lai to piepūstā veidā varētu kārtīgi demonstrēt arī tuvumā. Šis dēkainis nav izmantojis lidgrozu, bet gan ar kāpšļiem turējies virvē, kas bija piestiprināta pie balona. Ar kreiso roku viņš esot pieturējies pie virves, bet ar labo mājis sveicienu skatītājiem, kuri parasti bija sapulcējušies simtiem un pat tūkstošiem.
• Par pirmo profesionālo Latviešu izcelsmes gaisa balona pilotu ir uzskatāms Kurzemes guberņā dzimušais Kristaps Zīle, kurš 1935. gadā Krievijā pacēlās ar gaisa balonu 16 200 m augstumā (starts plkst. 5.25 Kuncevā, netālu no Maskavas, nosēšanās netālu no Tulas , Trufanovo ciematā) viņa balonu lidojumu bilance bija 300 stundas. Pirms šī lidojuma Zīle ir veicis vēl divus treniņlidojumus atklāta tipa gondolā – 1935.gada 16.jūnijā pacelšanās augstums bija 8500 m, bet 19.jūnijā 10500 m. Šī latviešu pilota profesionalitāte ir novērtēta ar tā laika augstāko Valsts apbalvojumu – Ļeņina ordeni. Tālāk nāk citi laiki un citi lidaparāti, līdz kopā ar Latvijas neatkarības atgūšanu rodas interese par lidošanu ar gaisa balonu kā ekskluzīvu sporta un atpūtas veidu.

Vēlaties izbaudīt lidojuma prieku ?

Informācija par lidojumiem ar gaisa balonu un izmaksām : +371 22 098 098 , e-pasts : lidojums@mail.bg

Vēlaties iepazīties ar gaisa balona lidojumu multimediju vidē un paši vadīt gaisa balonu ?

Gaisa balonu lidojuma simulators